🌍 Model 3 – Baltijas valstu savstarpējās ietekmes modelis

Šajā modelī mēs izmantojam B1 principu, kur multiplikatori attiecas uz valsti, kas saņem plūsmu, nevis uz valsti, kas to sūta. Tas nozīmē, ka, piemēram, α_LV raksturo, cik spēcīgi Latvijas IKP reaģē uz preču plūsmu uz Latviju no abām pārējām Baltijas valstīm. Šī pieeja ir intuitīva, jo ļauj tieši interpretēt, cik jutīga ir katra ekonomika pret ārējo pieprasījumu un pakalpojumu eksportu uz šo valsti. B2 princips, pretstatā tam, fokusējas uz eksportētāju, kur multiplikatori attiecas uz valsti, kas sūta plūsmu, un tas ir piemērotāks tīri tirdzniecības modeļiem. B2 gadījumā α_LV raksturotu, cik spēcīgi Latvijas eksports ietekmē partneru IKP, kas ir ekonomiski korekti, bet sarežģītāk vizualizējams interaktīvā rīkā. B3 princips paredz pilnu 3×3 multiplikatoru tīklu katrai plūsmai, ļaujot modelēt asimetriskas attiecības starp katru valstu pāri atsevišķi. Tomēr B3 prasītu ievadīt desmitiem parametru, kas būtiski sarežģītu lietotāja pieredzi un mazinātu rīka pārskatāmību. Izvēloties B1, mēs saglabājam līdzsvaru starp ekonomisko precizitāti un praktisku lietojamību, īpaši prezentāciju un politikas diskusiju kontekstā. Lietotājs var mainīt multiplikatorus teksta laukos, lai simulētu atšķirīgu ekonomikas struktūru vai politikas režīmu katrai valstij. Šādi modelis kļūst par rīku, kas ļauj domāt par savstarpējo atkarību, nevis par precīzu prognožu mehānismu. B1, B2 un B3 principu salīdzinājums palīdz saprast, kā dažādas modelēšanas izvēles ietekmē interpretāciju un rezultātu lasījumu. Šis rīks apzināti izvēlas B1, lai saglabātu skaidrību, vienlaikus atgādinot, ka sarežģītākas struktūras ir iespējamas, ja nepieciešama dziļāka analīze.

In this model we apply the B1 principle, where multipliers are attached to the country that receives the flow rather than the country that sends it. This means that, for example, α_LV describes how strongly Latvia’s GDP reacts to goods flows into Latvia from the other Baltic states. This approach is intuitive because it allows users to interpret directly how sensitive each economy is to external demand and service exports directed towards that country. By contrast, the B2 principle focuses on the exporter, where multipliers are attached to the country that sends the flow, which is more suitable for pure trade models. Under B2, α_LV would describe how strongly Latvian exports affect partner GDP, which is economically meaningful but harder to visualise in an interactive tool. The B3 principle would introduce a full 3×3 network of multipliers for each flow, allowing asymmetric relationships between every country pair to be modelled explicitly. However, B3 would require the user to input dozens of parameters, making the interface heavy and reducing the transparency of the results. By choosing B1, we strike a balance between economic realism and practical usability, especially for presentations and policy discussions. Users can adjust the multipliers in the text fields to simulate different economic structures or policy regimes for each country. In this way, the model becomes a device for thinking about interdependence rather than a precise forecasting engine. Comparing B1, B2 and B3 helps clarify how different modelling choices shape interpretation and the reading of outcomes. This tool deliberately adopts B1 to preserve clarity, while implicitly acknowledging that richer structures are possible when deeper analysis is required.